GE Money veiktā aptauja* par ģimenes budžetu uzrādīja pārsteidzošu rezultātu. Neskatoties uz to, ka lielākai daļai iedzīvotāju ikmēneša kredītmaksājumu apjoms ģimenes budžetā nepārsniedz 20%, iekrājumu veidošanai tie atlicina mazāk par 10% no kopējiem ienākumiem.
Kā liecina aptaujas dalībnieku sniegtās atbildes, lielākajai daļai, kas ir 57 %, kredīta pakalpojumu ikmēneša maksājumi veido ne vairāk par 20% no ģimenes kopējiem ienākumiem. Kredītmaksājumu apjoms, kas sasniedz apmēram trešdaļu vai vairāk no ģimenes budžeta, ir tikai 15 % kredīta pakalpojumu izmantotāju. Vairākumam, t.i. 58% kredīta pakalpojumu izmantotāju, kredītsaistības ir radušās pēdējo 18 mēnešu laikā.

18 % aptaujāto, kuri dzīvo vieni un 21% no respondentiem, kuru ģimenē ir 2 ģimenes locekļi, atzīst, ka ikmēneša kredītmaksājumi pārsniedz 40% no ikmēneša ienākumiem, kamēr salīdzinoši mazāk- 9 % aptaujātajiem, kuru ģimenēs ir 5 vai vairāk ģimenes locekļu, kredītsaistības ir vai pat pārsniedz bīstamos 40 % no ienākumiem. Aptauja atklāj, ka pārmērīgas kredītsaistības vairāk uzņemas cilvēki, kas dzīvo vieni vai divatā, kamēr aptaujātie no lielākām ģimenēm aizņemas atbildīgāk.

Aptaujājot respondentus par uzkrājumu veidošanu, kopumā lielākā daļa (60%) apgalvoja, ka veido iekrājumus, taču atlicina tiem mazāk par 10% no kopējiem ienākumiem. Tikai 12 % aptaujas dalībnieku iekrājumu veidošanai atliek 10% no kopējiem ienākumiem vai vairāk. Uzkrājumiem, kas nākotnē palīdzētu vieglāk pārdzīvot finansiālās un sadzīves krīzes, notikumus (darba zaudēšana, slimības, negadījumi, kāzas u.c., kas saistīti ar lieliem izdevumiem), visoptimālāk ir būtu jābūt 10% apmērā no ikmēneša ienākumiem un tie ir jāatliek regulāri.

* socioloģisko pētījumu centrs "Latvijas fakti"

Iekrājumus visbiežāk veido finansiāli nodrošinātākie iedzīvotāji vecumā no 35 līdz 44 gadiem, kā arī aptaujas dalībnieki ar augstāko izglītību. Visapzinīgākie ir Rīgas un Zemgales iedzīvotāji (attiecīgi 38% un 35 % aptaujātajiem ir izkrājumi), turklāt vairāk kā 10 daļa no aptaujātajiem no Zemgales iedzīvotājiem norāda, ka iekrājumi sastāda 10 un vairāk procentus no ienākumiem. Aptuveni viena ceturtā daļa respondentu no Kurzemes(attiecīgi 26%) un Latgales norāda (attiecīgi 25%), ka veido iekrājumus, kamēr 64% no aptaujātajiem kurzemniekiem un 74% no aptaujātajiem Latgales iedzīvotājiem norāda, ka vispār neveido uzkrājumus.

Aptaujas rezultāti liecina, ka tieši Latgales un Kurzemes iedzīvotāji vismazāk domā par savu finansiālo stāvokli ilgtermiņā, Latgalē 24% no respondentiem veido iekrājumus, 43% no respondentiem neplāno savus pirkumus, savukārt 17% respondentu kredītsaistības jau sasniegušas bīstamu līmeni attiecībā pret ienākumiem. Kurzemē 23% respondentu ir pārāk augsts kredītsaistību līmenis, 26% veido uzkrājumus un 37 % respondentu neplāno savus tēriņus.

Viszemākais bīstamo kredītsaistību līmenis ir Vidzemes iedzīvotājiem (11% norāda uz kredītsaistībām, kas ir 40 vai vairāk % no ienākumiem), visvairāk uzkrāj Rīgas un Zemgales iedzīvotāji (38% un 35% no respondentiem), savukārt tēriņus neplāno 33% aptaujāto no Vidzemes un Zemgales.